I am not weirid. I'm limited edition.: Auksti. Gremdēju kuģīšus.

urbis nodilis veidojot caurumiņus

sapņu kuģīša sānos -

lai ņem un reiz nogrimst lai reiz labāk aiziet pa burbuli

nevis bezgala ilgi skatiena tuvumā šūpoja sviļņos

kad nav iespējams panākt lai tas slīdētu

skaisti uz priekšu - un

urbis nodilis veidojot caurumiņus

sapņu kuģīšu sānos

bet līdzko šis nogrims zinu - radīšu citu

jo visa dzīve ir sapņu kuģīšu palaišana

neveiksmju gremdēšana baltu buru vilkšana mastā

un tiekšanās

tiekšanās

/M.laukmane/

..un vai tad tā urbju-kuģīšu padarīšana tāda arī nav? Lasu un brīnos, kā Maijai allaž izdodas tik trāpīgi uzķert to īsto, tieši šobrīd vibrējošo dvēseles stīgu. Visi urbji aplūzuši, nodiluši, pazuduši. Kuģīši pusnogrimuši. Un tieši tāda arī sajūta - tāda pusratā. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Kā dzied "U2" par to iestrēgšanu momentā. Pārāk daudz lietas sasējušās kopā viena ar otru. Bezjēdzīgi. Un tā vien pa apli. Un tie kuģīši.. būtu grimuši labāk, līdz pašam dibenam. Tad var atkal būvēt jaunu, nevis vērot kā aizvien, aiz kāda augstāka viļņa pavīd pa baltai buru strēmelei un mastam. Liekas, ka varbūt tomēr lāpīt.. un ņemos un lāpu.. un tāpat jau skaidrs, ka neizdosies, ka labāk nogremdēt. Bet.. un tā allaž kas notur pielikt punktu tam, kas nesniedz īstu gandarījumu. Kāds apburtais aplis. Kā no tāda izburties laukā? Br.. sasalušas idejas, tāpat kā āra gaiss.

Vakar bija kino vakars. Dallasas pircēju klubs. Nu patika. Zelta globuss pelnīti. Un tā fiška par dzīvi, par laika krāšanu, par to, ka varbūt jau nemaz nebūs pēc tam iespējas to laiku izmantot. Trakot sasaucas ar Dalailamas viedajiem vārdiem par pārsteidzošo cilvēces neloģiku savos apsvērumos un darbībās. Jā, skaidrs, ka esmu tāda pati.. bet.. vajadzētu ko mainīt. Nogremdēt gremdējamo un uzbūvēt kādu pa īstam varenu kuģi. Pārdomas, pārdomas. Un nosaluši pirksti. Tiešām auksti. Nesilda arī šokolāde. Daudz šokolādes. TIEŠĀM DAUDZ.

Ceru, ka sasilšu brīvdienu izbraucienā līdz tuvējai kaimiņzemei. Tur rītdienas jubilārs jāiesēdina kādā šļūcamtrubā un jāpalaiž lai šļūc. Nu tā, lai jautri vismaz viņam. Nezinu kā būs ar mani. Sasalums. Nekāda radošuma. Tikai kotletes..

Ou, ēdamie.. tur gan man ir par ko padalīties. Sestdien biju „Rīga dimd” koncertā. Mazliet par rosolīgu priekš manis. Taču pirms tam vakariņas ar vīru restorānā "1221" bija tieši laikā.

Vai neizskatās gardi? Mmm.. bija.. ļoti.. būs jāmēģina pašai ko līdzīgi zivīgu uzcept. Nākamsestdien viesi gaidāmi. Taču līdz nākamsestdienai vēl tālu. Pa vidu ārsti, šī sestdiena, dažas jubilejas, donordiena, teātris „IZRAIDĪTIE” Dailē (jā, jā.. ja visi par to runā, man taču ar' jāredz) un vēl tik pat daudz neieplānotu lietu.

Nu kaut kā tā šodien. Auksti..❄ ❄ ❄